Turnīra direktors Andris Tihomirovs uzsvēra komandu sacensību īpašo nozīmi: “Šahs tradicionāli tiek uztverts kā individuāls sporta veids, kurā katrs spēlētājs pats nes atbildību par rezultātu. Taču nav noslēpums, ka tieši komandu sacīkstes piesaista vislielāko dalībnieku un skatītāju interesi. “Prātnieku kauss” ir lieliska iespēja cīnīties plecu pie pleca ar saviem biedriem, nevis pašam vienam iznest visu šaha partijas smagumu.”

Savukārt galvenā tiesnese Nellija Maklakova izcēla unikālo atmosfēru, kas valdīja zālē: “Komandu turnīrs pēkšņi pārvērš sīvākos konkurentus biedros - šeit bērni patiesi jūt līdzi savējiem un ir gatavi kopā gan priecāties, gan pārdzīvot zaudējumus. Sacensību gars burtiski virmoja gaisā visu dienu. No tiesāšanas viedokļa šāds formāts ir liels izaicinājums, kas prasīja maksimālu koncentrēšanos, taču ar visu tikām veiksmīgi galā.”

Tā kā katrā no dienām sacentās vienāda stipruma spēlētāji (trīs dalībnieki katrā komandā), cīņas izvērtās īpaši neprognozējamas un aizraujošas. Turnīrs tika aizvadīts pēc Šveices sistēmas, septiņās kārtās izspēlējot mačus ar laika kontroli 10 minūtes un 5 sekundes par gājienu.

Otro sporta klašu konkurencē par neapstrīdamiem čempioniem kļuva komanda “Rīgas Mata Leģendas”. Viņi demonstrēja nevainojamu sniegumu, uzvarot visos septiņos mačos un nodrošinot titulu jau vienu kārtu pirms turnīra beigām. Tuvākie sekotāji tika apsteigti par ievērojamiem 4,5 punktiem.

Savukārt pirmo sporta klašu turnīrā spriedze saglabājās līdz pat pēdējam gājienam. Tomēr “Teikas Gambīta” šahisti veiksmīgi attaisnoja savu favorītu statusu, pēdējā kārtā neatstājot cerības sekotājiem un izcīnot galveno godalgu ar 18 iegūtiem punktiem no 21 iespējamā.

Godam nopelnītas balvas saņēma katras grupas sešas labākās komandas, kā arī trīs labākie spēlētāji pie galdiņiem individuālajā vērtējumā. Tika izcelti arī tie šahisti, kuri uzrādīja vislielāko reitinga pieaugumu: otrajās sporta klasēs tā bija Karlīna Lase (+144 punkti), bet pirmajās – Markuss Antonišķis (+133 ELO punkti).

Rezultāti:

Otrās sporta klases (top 6 komandas):

1. “Rīgas Mata Leģendas” +7 =0 -0, 19 punkti

2. “R22” +6 =0 -1, 14.5 punkti

3. “Latviešu gambīts I” +5 =0 -2, 14 punkti

4. “Jurmalachess” +5 =1 -1, 13 punkti

5. “Nacionālie pingvīni” +5=1-1, 13 punkti

6. “Rumbas ērģļi” +5 =0 -2, 13 punkti

Labākie šahisti pie galdiņiem:

1. galdiņš: Gatis Putāns 7 no 7

2. galdiņš: Ernests Pinto 7 no 7

3. galdiņš: Andrejs Tarlaps 7 no 7

Pirmās sporta klases (top 6 komandas):

1. “Teikas gambīts” +6 =0 -1, 18 punkti

2. “Pranamat Chess 1” +6 =0 -1, 16 punkti

3. “Asie pipari” +4 =2 -1, 13 punkti

4. “Take, take, take” +4 =1 -2, 11.5 punkti

5. “Trīs saistības” +4 =1 -2, 11.5 punkti

6. “g2-g4” +2 =3 -2, 11. punkti

Labākie šahisti pie galdiņiem bija:

1. galdiņš: Ansis Kantāns 6 no 7

2. galdiņš: Kristaps Ozoliņš 7 no 7

3. galdiņš: Maksimilians Bodaks 6 no 7

Šos šaha svētkus organizēja biedrība “Rīgas Mats” un “Šaha kvartāls” sadarbībā ar Latvijas šaha federāciju. Īpašs paldies turnīra atbalstītājiem – “OK Būvmateriāli”, “Safe Group” un “Būvinženieru konstruktoru birojs” – bez kuru iesaistes šis pasākums nebūtu iespējams.

Pilni turnīra rezultāti pieejami šeit: https://s3.chess-results.com/tnr1381376.aspx?lan=1&art=0&rd=7&SNode=S0

Šajā epizodē tiekamies ar Latvijas Šaha federācijas valdes priekšsēdētāju Tomu Kalniņu. Pārrunājam aizvadītos turnīrus, ģimenes pieaugumu pasaules spēcīgākā šahista ģimenē un mēģinām noskaidrot, kāds ELO reitings ir jaundzimušajam. Runājam arī par sirdsdarbības ātrumu šaha partijas laikā un diviem gaidāmajiem turnīriem: jauniešu čempionātu rapid un blitz, kā arī Latvijas e-kausu šahā.

Tas saistīts ar diviem svarīgiem faktiem. Proti, ka 23 gadu vecumā Tāls kļuva par pasaules šaha čempionu un tolaik bija gados visjaunākais šī titula īpašnieks, bet jau pēc gada viņš kļuva par jaunāko pasaules eksčempionu. Tieši šis tituls viņam šķita īpaši pagodinošs, un viņš to saglabāja visu savu dzīvi.

Kaut kādā ziņā šis gājiens kopumā labi raksturo viņa attieksmi pret lietām, viņš dažādā ziņā bija neordinārs, neiekļāvās standarta rāmjos, tāpat kā viņa šaha spēle, jo viņš spēlēja pilnīgi atšķirīgi no visiem. Grāmatā varam uzzināt dažādus tai veltītus raksturojumus. Piemēram, cits šaha lielmeistars Vladimirs Kramņiks Tāla spēles stilu saucis par ārpuszemes, bet pašu Tālu par nedaudz citplanētieti, uzsverot, ka apspriest Tāla šahu ir tas pats, kā spriest par to, kā izskatās Dievs Tas Kungs.

Tāls pats savukārt izteicies, ka viņam šahā visvairāk patīk tieši neloģiskums, iracionalitāte, absurds.

Droši var lasīt absolūti nešahisti

Andra Tihomirova grāmata domāta visplašākajam lasītāju lokam, to var droši lasīt arī absolūti nešahisti, jo tā neizklāsta šaha partiju nianses, bet cenšas minēt Tāla personības noslēpumu. Pie tam dara to nevis pārnopietni un smagnēji, bet viegli, atraisīti un ar humoru. Un arī šis stils sasaucas ar Tāla personības būtību, jo – izrādās – Tāls uz nopietniem jautājumiem bieži vien atbildēja ar jokiem, humoru viņš izmantoja arī kā taktiku, kad vajadzēja aiziet no asākām diskusijām.

Laikabiedriem viņš palicis atmiņā kā atvērts un labvēlīgs cilvēks, bērni savu tēvu raksturojuši kā holēriķi, bet kinorežisors Ansis Epners – kā "dvēseli aiz septiņām atslēgām".

Izrādās, ka patiešām viņa personībai nav nemaz tik viegli piekļūt. Tam apliecinājums ir grāmatas autora Andra Tihomirova stāstītais, ar kuru pārrunāju grāmatas tapšanas priekšvēsturi. Autors pats ir šahists, šaha treneris un vēsturnieks, un aptuveni pirms pieciem gadiem pēc kāda šaha turnīra kolēģi viņu sākuši mudināt uzrakstīt grāmatu par Tālu, jo – lai arī par izcilo šahistu ir neskaitāmas publikācijas, krustu šķērsu analizētas viņa šaha partijas, viņš redzams filmās, grāmatas tieši par viņu kā personību nav bijis.

Dažu mēnešu vietā – pieci gadi

Andrim Tihomirovam šī ideja likās saistoša, viņam šķita, ka tā būs arī ātri un raiti īstenojama, jo bija sajūta, ka par Tālu materiālu un atmiņu vajadzētu būt daudz. Viņš domāja, ka grāmatas rakstīšana prasīs mēnešus, bet tā izvērtās piecu gadu garumā. Kāpēc tā? Jo atklājās, ka tomēr ir ļoti maz kvalitatīvu avotu tieši par Tālu kā cilvēku. Vistuvāk biogrāfijai bija viņa bijušās sievas grāmatā apkopotās atmiņas, ko, protams, nevar uzskatīt par pārliecinošu avotu, bet no pārējiem materiāliem un intervētajiem laikabiedriem varēja savākt vien atsevišķas drumslas, arī pats Tāls tieši par sevi bija stāstījis ļoti maz.

Rezultātā dokumentāli fakti un laikabiedru stāstītais grāmatā mijas ar autora interpretāciju, tāpēc viņš aicina rakstīto neuztvert kā vienīgo balto patiesību, viņš arī pieļauj, ka pats Tāls savā manierē varētu teikt – neuztveriet visu pārāk nopietni.

Prāts kā mūsdienu mākslīgais intelekts

Man personiski šis grāmatas rotaļīgais un humorīgais stils šķita ļoti simpātisks un grāmatu padarīja aizraujoši lasāmu. Tā sākas ar īsu un arī gana jautru ieskatu šaha vēsturē, kas sākas ar laiku pirms 6000 gadu un noslēdzas ar 1886. gadu, kad tika izspēlēts pirmais mačs par pasaules šaha čempiona titulu. Tihomirovs šai saistībā rezumē – "Mačā uzvarēja bārdainais un omulīgais Vilhelms Šteinics, apspēlējot šahistu ar uzvārdu Cukertorts. Mihails Tāls nespēja ilgi izturēt un piedzima piecdesmit gadus pēc Šteinica-Cukertorta mača".

Un tad jau grāmata tālāk stāsta Tāla dzīvesstāstu. Iepazīstina ar viņa ģimeni, viņa ceļu šaha pasaulē, viņa studijām Filoloģijas fakultātē, kur viņa kursa biedri bija Ludmila Azarova un Ābrams Kleckins un ko viņš noslēdza ar diplomdarbu par "12 krēsliem", kas bija viņa mīļākais literārais darbs, ko viņš mēdza citēt blāķiem vien. Tāls lasīt sāka triju gadu vecumā, lasīja fantastiskā ātrumā – piemēram, pa vienu vakaru izlasīja 600 lappušu biezo Solžeņicina "Gulaga arhipelāgu".

No laikabiedru teiktā izriet, ka viņa prāts darbojās kā mūsdienu mākslīgais intelekts, viņam piemita fenomenāla atmiņa un tikpat fenomenālas darba spējas, viņš bieži gulēja trīs stundas diennaktī. Pret savu veselību bija vienaldzīgs,

šahistu vidū nav slavenāka smēķētāja par Tālu (šai saistībā grāmatā var uzzināt, kas ir tā dēvētais "Tāla ezītis", un ieraudzīt arī, kāds tas izskatījās).

Apskatītas arī dažādas ar Tāla dzīvi saistītas leģendas. Piemēram, par viņa attiecībām ar sadzīvi. Kā šai saistībā teikusi viņa sieva Angelīna – ar sadzīvi viņam nebija nekādu attiecību, viņš ar to nesatikās. Grāmatā ir amizants stāsts par vienīgo zināmo ēdienu, ko pagatavojis pats šahists kopā ar deviņgadīgo meitu, un tie ir vārīti makaroni, bet viegli viņiem nepavisam nav gājis. Īpaši ar izdomāšanu, kā ieslēgt gāzi un kā makaronus nokāst.

Tālam nesaprotami jēdzieni bijuši arī laiks un nauda. Toties vienā aspektā viņš bija ļoti praktisks, viņš visu sakārtoja tā, lai nekas viņu neatvirzītu no šaha, tāpēc arī sadzīve bija viņa lielākais ienaidnieks.

Ir arī leģenda par Tāla īpašo skatienu, ar ko viņš it kā hipnotizēja pretiniekus. "Tālam bija ugunīgs, velnišķīgs skatiens, turklāt viņš partiju laikā mēdza taisīt dažādas grimases. Iespējams, hipnozes sajūta radās Tāla neparastā izskata dēļ – acu skatiens, paspūrušie mati, trīs pirksti vienai rokai. Pats eksčempions uzskatīja sevi par šaha huligānu, bieži tā raksturojot savu spēles stilu".

Andra Tihomirova grāmatas "Ekčempions Mihails Tāls" atvēršanas svētki notiks 18. jūlijā, šaha klubā Aspazijas bulvārī 32, pēc atvēršanas būs šaha turnīrs Tāla stilā.

Raksta publikācija www.lsm.lv atrodama šajā saitē

Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam – šī ir viena no retajām šahistam veltītajām grāmatām, kurā nav atspoguļotas vien šahistiem saprotamas šaha pozīcijas. Taču tajā lasītājs ieraudzīs Mihailu Tālu kā spožu personību un izcila šaha spēlētāja dzīvi sarežģītā laikā.

“Šī grāmata ar kinematogrāfisku virtuozitāti lasītāju aizraus līdzi gadskaitļu atzīmēm, politiskajām temperatūru maiņām, sasniegumu regālijām, konkurences stūrainajām malām un vienkāršu sakritību trāpīgajai ietekmei,” vērtē Toms Treibergs, dzejnieks, portāla TVNET kultūras redaktors.

Grāmatas “Eksčempions. Mihails Tāls.” autors ir Andris Tihomirovs. To izdevusi biedrība “Rīgas mats”, ilustrācijas un vāka zīmējumu veidojis mākslinieks Reinis Pētersons.

Vieta: Šaha klubs “3+2”, Aspazijas bulvāris 32

Grāmatas atvēršanas pasākums tiek pārcelts uz 18. jūliju 18.00.

Grāmata “Eksčempions. Mihails Tāls” ir stāsts par šahistu Tālu, kuru zin katrs šaha spēlētājs, un par cilvēku Mišu, kuru tuvāk gribētu iepazīt daudzi. Pasākumā būs iespēja tikties ar grāmatas autoru Andri Tihomirovu un uzzināt, kā tapa šis darbs.
Noslēgumā aicinām piedalīties blica turnīrā – tieši to visvairāk mīlēja Tāls.

Grāmata arī būs.

Grāmata “Eksčempions. Mihails Tāls” ir stāsts par šahistu Tālu, kuru zin katrs šaha spēlētājs, un par cilvēku Mišu, kuru tuvāk gribētu iepazīt daudzi. Pasākumā būs iespēja tikties ar grāmatas autoru Andri Tihomirovu un uzzināt, kā tapa šis darbs.
Noslēgumā aicinām piedalīties blica turnīrā – tieši to visvairāk mīlēja Tāls.

Grāmata arī būs.

Raidījuma ieraksts: Raidījuma ieraksts (par Tālu no 21:30)

Jau pirmajā partijā bija saprotams, ka spēlēt maču par pasaules šaha čempionu titulu viens pret vienu ar citu lielmeistaru, četrpadsmit partijas, nav tas pats, kas uzvarēt Kanditātu turnīru vai spīdoši nostartēt pasaules šaha Olimpiādē, ko Gukešs šogad jau izdarīja. Mača pirmajā partijā ķīnietis bija sarūpējis astoņpadsmit gadus jaunajam indietim aukstu dušu. Dins uzvar Gukešu jau pirmajā partijā, spēlējot ar melnajām figūrām franču aizsardzību. Šaha fani bija šokā, nespējot noticēt, ka par mača līderi ir kļuvis Dins. Daudzi bija prognozējuši, ka Dins nespēs izlemt pēc kuras mača partijas atteikties no čempiona titula. Pat pirmajā preses konferencē žurnālistiem beidzās sakarīgi jautājumi, tāpēc kāds jautāja Gukešam, kas viņam par tādu dzeltenu striķīti aptīts ap roku.

Mača trešajā partijā indietim izdevās atspēlēties, izpildot sarežģītus manevrus ar torni. Gukešs panāca uzvarētu pozīciju, un tā brīža pasaules čempions Dins 37. gājienā zaudēja uz laiku. Laiks uz vienu šaha partiju abiem šahistiem tika piešķirts sekojoši: divas stundas uz pirmajiem 40 gājieniem, pēc tam vēl 30 minūtes uz visu partiju un 30 sekunžu bonuss par katru izdarīto gājienu. Pēc šīs partijas sekoja septiņas neizšķirtas cīņas pēc kārtas, lai arī dažas partijas bija ļoti aizraujošas, interese par maču sāka mazināties. Ļoti saspringta bija mača septītā partija, tomēr tajā nevienam no šahistiem neizdevās gūt izšķirošo pārsvaru. Pēc mača astotās partijas šaha reportieriem jau beidzās jautājumi pavisam, un tie sāka iztaujāt šahistus par viņu mīļākajiem ēdieniem. Tā mēs uzzinājām, ka Dina mīļākais ēdiens ir zivis, ko gatavo viņa tēvs. Devītā mača partija beidzās ar šaha pozīciju, kad uz galdiņa palika tikai divi karaļi vien. Neizšķirts.

Šajā mača posmā daudziem sāka likties, ka Dins velk mača rezultātu uz neizšķirtu, jo tad čempiona tituls tiktu izšķirts papildus ātrā šaha partijās, kurās ķīnietis skaitās favorīts attiecībā pret indieti. Jāatcerās, ka tieši šādā veidā Dins tika pie čempiona titula, apspēlējot Krievijas lielmeistaru Nepo.

Singapūras mača 11. partijā abi lielmeistari parādīja, kas ir īsts šahs. Pēc tikai ceturtā gājiena Dins bija iztērējis jau 40 minūtes apdomas laika, bet pēc piektā gājiena jau vairāk nekā stundu. Gukešs izdomāja daudz neatpalikt un partijas 11. gājienu ar bandinieku uz g3 nodomāja vairāk nekā stundu. Tik lēni izdarīti pirmie gājieni nav bijuši nevienā mačā par čempiona titulu. Brīžiem Gukešs sava gājiena laikā bija aizvēris acis, varbūt tieši šis apstāklis tik ļoti būtiski ietekmēja izdarīto gājienu ātrumu. Šajā brīdī abi šahisti bija iztērējuši vairāk nekā pusi pirmajiem 40 gājieniem atvēlētā laika. Bija skaidrs, ka būs šaha drāma. 28. gājienā Dins rupji kļūdījās gājienā ar dāmu, un faktiski tūlītēji zaudēja. Par mača līderi kļuva Dommaradžu ar rezultātu 6-5

Pirms 12. partijas lielai daļai likās, ka mača uzvarētājs ir skaidrs. Mačā bija palikušas tikai trīs partijas un gandrīz visiem bija skaidrs, ka Dins vairs nav spējīgs uz uzvaru atsevišķā partija un līdz ar to arī mačā. Tomēr Dins izvēlējās Danas Reiznieces veiksmīgo gājienu 1.c4 un nospēlēja ģeniālu partiju, neatstājot Gukešam nekādas izredzes. Tik ļoti vajadzīgā uzvara izlīdzināja rezultātu mačā līdz 6:6. Pēc zaudējuma Gukešs vairākas reizes salocīja pierakstīto gājienu veidlapu un rūpīgu to noglabāja bikšu kabatā. Pēc šīs partijas abi atlēti bija nopelnījuši brīvdienu, beidzot atrodot laiku sportiskajām aktivitātēm.

13. partijā Gukešs bija noskaņots ļoti kaujinieciski un pirmajā gājienā pagāja super agresīvo 1. e4, uz ko Dins atkal atbildēja ar franču aizsardzību. Izvērtās ļoti sarežģīta un asa cīņa, Dinam staigājot pa naža asmeni, tomēr vissvarīgākajā brīdī, 31. gājienā ķīniešu šahistam izdevās atrast vienīgo gājienu, kurš ļāva nezaudēt partiju.

Izšķirošā 14. partija. Skatītāju skaits klātienē un interneta tiešraidē sasniedza maksimumu. Dins spēlē ar baltajām figūrām, kas viņam ļauj tomēr cerēt uz neizšķirtu rezultātu, un mača likteņa pārnešanu uz ātrajām šaha partijām. Tomēr Gukešs neizškirtu pieņemt netaisījās. Partija sāka vilkties garumā, citi lielmeistari sociālajos tīklos jau pareģoja partijas un līdz ar to mača neizbēgamo neizšķirtu. Tomēr Gukešs izlēma vēl nedaudz pamocīt savu pretinieku, liekot viņam izdarīt precīzus gājienus galotnē. 55. gājienā Dins izdarīja neticamu kļūdu, ļaujot torņu nomaiņu un pārēju uz zaudētu bandinieku galotni. Visi, izņemot indiešu fanus, bija šokā. Kamēr šaha fani pārējā pasaulē atkārtu žokli saķēruši galvu, tikmēr indieši sāka dejot vistrakāko prieka deju. Tik rupju kļūdu neviens nebija gaidījis. Pēc Dina gājiena izdarīšanas, Gukešs nespēja noturēt smieklus, kas visticamāk, bija prieks par izcīnīto pasaules šaha čempiona titulu. Partijai beidzoties, Dommaradžu raudot prieka asaras, sakārtoja savas un Dina figūras to sākumstāvoklī. Šaha klubi visās pasaules malās steidza izgatavot jaunu foto portretu, ko pievienot pie sienas. Šahisti bija ieguvuši jaunu pasaules čempionu, 18 gadīgo indieti Gukešu Dommaradžu. Gukešs pierādīja, ka 2021. gadā iegūtā 26. vieta Rīgas Tehniskās universitātes šaha turnīrā nebija nejaušība.

Dēļ rupjās kļūdas pašā spēles galotnē, liela daļa šaha līdzjutēju vairāk juta līdzi Dina zaudējumam, nekā Gukeša uzvarai. Kaut vai tāpēc, ka Dins ar savu cīņas sparu pārsteidza visus daudz vairāk nekā Gukešs. Dins pierādīja visiem, ka ir par agru norakstīts kā vadošais pasaules spēlētājs. Mačs par pasaules šaha čempiona titulu ir cīņa ekstremāli saspringtos apstākļos. Ilgstošā periodā, četrpadsmit partijās, kuras katra ilgst vairākas stundas, no katra spēlētāja tiek prasīta simtprocentīga koncentrēšanās un ļoti sarežģītu problēmu risināšana. Nav neviena komandas biedra, kurš var uz brīdi izdarīt dažus gājienus tavā vietā. Nav trenera, kurš partijas laikā var palīdzēt. Abi spēlētāji ir iesprostoti stikla istabā, paliekot divi vien ar šaha figūrām un viens ar otru.

Gukešs lauru vainaga vietā saņēma puķu virteni, čempiona kausu, 1,35 miljonus ASV dolāru un cilvēku pūli, kas viņu sagaidīja Indijā. Kas notiks tālāk? 2026. gada Kandidātu turnīrs, kura uzvarētājs iegūs tiesības sacensties ar jauno čempionu Gukešu Dommaradžu. Kurš būs Gukeša pretinieks mačā, ir teju neiespējami prognozēt, jo šobrīd pasaulē ir vairāki ļoti stipri šahisti, kuriem tas būtu pa spēkam. Ieskaitot veselu plejādi ar jaunajiem indiešu šahistiem. Jāpiemin, ka norvēģis Magnuss Kārlsens nekur nav pazudis. Viņš joprojām spēlē šahu, ir stiprākais šahists pasaulē pēc reitinga, ir pasaules čempions ātrajā šahā un ātrspēlē, bet klasiskajā šahā savu čempiona titulu izlēma neaizstāvēt jau 2023. gadā. Varbūt tieši Gukeša parādīšanās pasaules šaha čempiona kārtā radīs interesi Kārlsenam vēlreiz pacīnīties par šo titulu.

Mača oficiālā lapa

Raksts lsm.lv

45. šaha Olimpiāde notika Budapeštas Olimpiskajā un konferenču centrā. Ungārijai ir senas šaha tradīcijas. Zināmākais Ungārijas šahists ir Judīte Polgara, vienīgā sieviete, kurai savulaik izdevās iekļūt pasaules desmit stiprāko cilvēku sarakstā. Bet vispopulārākais šaha ungārs ir fiziķis Arpads Elo, pēc kura uzvārda ir nosaukta viņa paša izgudrotā šaha reitinga sistēma. Šahisti ikdienā biežāk izrunā vāru “elo” nekā “šahs un mats”, reitinga nozīme šahista dzīvē ir tieši tik liela. Ungāriem patīk izgudrot, tāpēc ungāru arhitekts Erno Rubiks septiņdesmitajos gados izgudroja rubika kubu, kuru kā dāvanu saņēma visi olimpiādes dalībnieki. Tieši Budapeštā Bobijam Fišeram it kā esot ienākusi prātā doma izgudrot savu šaha versiju. “Fišera šahā” noteikumi ir tādi paši kā klasiskajā šahā, tikai sākuma pozīcijā figūras ir sajauktas vietām. Mūsdienās šis šaha veids sāk iegūt arvien lielāku popularitāti.

Šaha olimpiādes laikā Eiropas centrālajā daļā tika piedzīvoti milzīgi plūdi, taču Budapešta piedzīvoja šahistu plūdus. Olimpiādes laikā ik dienu uz Olimpisko halli plūda aptuveni 1800 šahistu. Sacensībās piedalījās 188 šaha federācijas no visas pasaules. Pirmo vietu izcīnīja Indija, otro ASV un trešo vietu iepriekšejās olimpiādes uzvarētāji Uzbekistānas puiši. Latvija ieguva 28. vietu, kas pats svarīgākais, Latvijas izlase bija priekšā Lietuvai un Igaunijai. Pēdējo 188. vietu ieguva Britu Virdžīnu salu izlase, kura spēja uzvarēt Nigēras izlasi. Precizitātes labad jāteic, ka nekādas vīriešu izlases juridiski nebija, bija atvērtā olimpiāde un sieviešu. Sanāk, ka vīriešiem nemaz nav savas šaha olimpiādes. Atvērtajā, jeb Open olimpiādē pārsvarā spēlēja vīrieši, bet piedalījās arī dažas sievietes. Piemēram, Luksemburgas izlasē pie trešā galdiņa kopā ar kungiem spēlēja sieviešu lielmiestare Elvira Berend un nospēlēja ļoti labi. Sieviešu olimpiādē finišēja 169 izlases, pirmo vietu izcīnīja Indijas dāmas, otro Kazahstānas, trešo ASV sieviešu izlases. Latvijas dāmas palika 31. vietā, kas ir svarīgi – Latvija palika augstākā vietā nekā Lietuva un Igaunija.

Olimpiādē dominēja indiešu vīriešu izlase, uzvarot desmit no vienpadsmit mačiem, neizšķirti spēlējot tikai ar Uzbekistānu. Pirms Olimpiādes sākuma Indijas vīriešu izlase bija viena no favorītēm, tomēr retais varēja iedomāties, ka indieši uzvarēs ar tādu pārsvaru. Sieviešu olimpiādi arī uzvarēja Indijas izlase, un Indijai izdevās aizvest šahu uz spēles dzimteni, jo šahs ir radies kaut kur mūsdienu Indijas teritorijā.

Visa uzmanība bija veltīta Gukešam, Indijas līderim, kuram rudenī paredzēts mačs ar esošo pasaules čempionu Dinu Liženu. Gukešs nospēlēja fenomenāli, uzvarot 8 partijas no 10, divas nospēlējot neizšķirti. Šaha vēsturnieki vēl skatīsies, vai tikai tas nav visu laiku labākais rezultāts šaha olimpiādē. Šaha ekspertus pārsteidza ne tikai Gukeša graujošais rezultāts, bet arī spēles kvalitāte. Intervijā Gukešs izstāstīja, ka strādā pie šaha sešas līdz astoņas stundas dienā, bet, kad esot bijis jaunāks, tad vairāk. Grūti saprast par kuru jaunības periodu runāja Gukešs, jo šobrīd viņam ir astoņpadsmit gadi. Šis bija retais turnīrs, kurā kāds cits spēlētājs aizēnoja Magnusa Kārlsena klātbūtni. Pasaules reitinga līderis, Norvēģijas izlases pirmais galdiņš, varēja izjust kā tas ir, kad neesi galvenā zvaigzne pasākumā. Kārlsens nospēlēja ļoti labi, izcīnīja bronzas medaļu individuālajā vērtējumā pie pirmā galdiņa, tomēr pēc medaļas uz apvalvošanas ceremoniju neieradās.

Par šaha daiļradi runājot, atmiņā paliekošakās šaha partijas bija vairākas. Eksperti izceļ indiešu Gukeša D un ķīnieša Wei Yi partiju, kurā Gukešs izlēma atdot savu torni pret ķīnieša laidni un pāriet uz galvu reibinošo divu zirgu – torņa galotni un astoņdesmit gājienos spēja nomocīt ķīnieti līdz izmisumam un neizbēgamam matam. Savukārt no Latvijas izlases skatītājiem sajūsmu izraisīja mūsu lielmeistara Toma Kantāna ātrā uzvara pret Īrijas meistaru, kur abi apmainījās ar dāmas iesprostošanu, bet gardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais. Un šajā partijā pēdējais smējās latviešu lielmeistars.

Kantānam olimpiāde sākās ar izbīli, organizatori neļāva latviešu lielmeistaram ienākt spēļu hallē ar saulesbrillēm, jo tajās varētu būt iemantots superdators. Tomēr Kantāns olimpiādi nospēlēja lieliski, desmit partijās gūstot 7,5 punktus un zaudējot tikai vienu partiju. Bez zaudējumiem Latvijas izlasē nospēlēja lielmeistars Ilmārs Starostīts. Arturs Neikšāns olimpiādē iemantoja citu spēlētāju uzmanību kā slavenā youtbe kanāla Gotham Chess autora treneris, Ņikita Meškovs un Normunds Miezis kopā veidoja spēcīgu izlasi, kas ļāva sasniegt augsto rezultātu.

Lai arī Olimpiādes ticamākais uzvarētājs bija nojaušams jau ātri, neiztika bez šaha pārsteigumiem. Pirmā sensācija notika 3. kārtā, kad Lietuva uzvarēja spēcīgo Vāciju ar 2,5:1,5. Tomēr vislielākie applausi pienācās Ukrainas izlasei, kura 4. kārtā ar tādu pašu rezultātu pieveica spēcīgāko izlasi pēc reitinga Amerikas Savienotās valstis. Tieši Vasils Ivančuks guva nepieciešamo uzvaru pār Vesliju So, nodrošinot komandas uzvaru. ASV izlase sāka krist lejā, tomēr olimpiādi noslēdza otrajā vietā. Lietuvieši turpināja pārsteigt un 6. kārtā uzvarēja stipro Azerbaidžānu, pakāpjoties uz 13. vietu. Latvija šajā pašā kārtā uzvarēja Zimbabvi. 7. kārtu Lietuvas izlase sāka pie otrā galdiņa, zaudējot mājiniekiem Ungāriem. 10. kārtā tika servēts deserts Indijas un ASV mač izskatā. Indija uzvarēja ar 2.5:1.5 un šajā mačā vienīgo zaudējumu visā turnīrā piedzīvoja kāds no Indijas izlases dalībniekiem. Praggnanandhaa jeb Prags zaudēja amerikānim Veslijam So.

Visas pārējās partijas indieši vai nu uzvarēja vai spēlēja neizšķirti. Pēc šī mača indieši jau varēja sākt svinēt uzvaru. Pirms pēdējās 11. kārtas tikai Ķīnas izlasei pastāvēja matemātiskas izredzes noķert Indiju, tomēr Indija uzvarēja pēdējo maču, un lieta tika darīta. Skaists noslēgums padevās Latvijas vīriešu izlasei. 9. kārtā ar 4:0 uzvarējām Tunisju, 10. kārtā ar 4:0 Īriju un 11. kārtā ar 3:1 Ziemeļmaķedoniju. Abas Latvijas izlases tika pie medaļām. B grupā Latvijas vīriešu izlase izcīnija 2. vietu un sievietes 3. vietu. Nākamā šaha olimpiāde notiks Taškentā 2026. gadā. Vēl tikai jāizdomā - tā būs ziemas vai vasaras.

Olimpiādes oficālā lapa

Rakts lsm.lv

Olimpiādes oficiālā lapa: https://chessolympiad2024.fide.com/

Rezultāti: https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=0&rd=2&flag=30

149 gadus pēc nepabeigtās Nauka šaha partijas Rīgas pilī šahisti no trīsdesmit astoņām valstīm ieradās Ķīpsalas izstāžu centrā. Šeit 3. augustā sākās Rīgas Tehniskās universitātes 2024. gada atklātais šaha čempionāts, jeb RTU OPEN 2024. Organizatori šo šaha pasākumu nosauca par šaha festivālu, jeb, kā teiktu latīņu valodas nezinātāji - šaha svētki.

Šaha svētki Ķīpsalā sākās laikā, kad lielākā daļa Latvijas sporta žurnālistu bija Parīzē. Iespējams, viņi gatavoja sižetu par Starptautiskās Šaha federācijas 100 gadu jubileju, jo tieši pirms gadsimta, paralēli Olimpiskajām spēlēm notika Starptautiskās Šaha federācijas dibināšana. Parīzes 1924. gada Olimpisko spēļu laikā par neoficiālo pasaules šaha čempionu amatieriem, varbūt var teikt Olimpisko šaha čempionu kļuva Latvijas šahists Hermanis Matisons. Latvijas šahistu pie Brīvības pieminekļa nesagaidīja, jo pieminekli uzcēla vienpadsmit gadu vēlāk.

Pirmais RTU OPEN 2024 šaha pasākums bija starpvalstu komandu mačs. Piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) komanda -  katrā bija simt šahistu. Grandiozā mača sākums kavējās tik ļoti, ka dalībniekiem sāka likties, ka mača sākums būs jāgaida vēl simts gadus. Tomēr šaha cīņas sākās ātrāk, un Latvija uzvarēja visus mačus un kļuva par uzvarētāju. Uzvara bija tik grandioza, ka vēl vairākas dienas pēc mača noslēguma organizatori nevarēja pateikt precīzu mača iznākumu. Tieši tik pārāki izrādījas Latvijas šahisti. Igaunija palika pēdējā vietā.

Sākoties nākamajai darba nedēļai, no 5. Līdz 11. augustam šahisti sāka spēlēt galvenos turnīrus, lai noskaidrotu gudrāko cilvēku Ķīpsalas hallē. Vienlaicīgi notika četri turnīri, dažādiem spēlētāju līmeņiem, kopā pulcējot vairāk nekā sešsimt šahistu. Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad indieši ieradās lielā skaitā. Šogad pat lielākā pulkā nekā lietuvieši vai igauņi. Pirms trīs gadiem RTU OPEN piedalījās indiešu šahists Gukešs, kuram šī gada novembrī gaidāms mačs par pasaules šaha čempiona kroni. Iespējams, Gukešs uz Rīgu neatbrauca tikai šī iemesla dēļ. Pirms turnīra sākuma klīda runas, ka turnīrā varētu spēlēt Levijs Rozmans, kuru šobrīd trenē latviešu lielmeistars Artūrs Neikšāns. Tomēr pasaules populārākā youtube konta īpašniekam bija citi plāni.

Atbraukušie šahisti sāka partijas. Stiprākais turnīrs tika nosaukts par godu alfabēta pirmajam burtam “A” un tajā piedalījās 284 šahisti. Turnīrā gāja karsti - vienu brīdi gaisa temperatūra turnīra zālē sasniedza 26.4 grādus. Karstumā šahisti centās glābties saldējumu stendā, kur lielu popularitāti bija izpelnījies aveņu-upeņu sorberts, vaniļas saldējumam neiekļūstot pat trīs populārāko saldējumu vidū.  A turnīra favorīts bija grieķu lielmeistars, pasaules ranga 133. vietas īpašnieks Nikolas Theodorou, kurš uzvarēja turnīru ar 7,5 no 9. Pirms pēdējās kārtas, lai iegūtu tīru pirmo vietu turnīrā, grieķim bija vēlams uzvarēt pēdējo partiju. To viņš arī izdarīja, izmantojot sava pretinieka kļūdu, un 28. gājienā ar laidņa centralizāciju uz e4, panākot pārāk lielus figūru zaudējumus pretinieka nometnē. Par uzvaru turnīrā pienācās naudas balva trīs tūkstošu eiro apmērā. Tie būtu divdesmit divi ar pusi kilogrami naudas, ja to pasniegtu viena eiro monētās.

Otro vietu ieguva Vācu meistars Leon Jakob Pajeken un trešo vietu - lietuviešu Tomas Laurusas. No Latvijas šahistiem labākais bija Ņikita Meškovs, izcīnot 15. vietu. B, C un D turnīros uzvarēja Latvijas pārstāvji. Attiecīgi B turnīrā uzvarēja Nikolajs Katišonoks, C turnīrā Lauris Laimiņš un D turnīrā Mārtiņš Vilemsons.

Turnīrs aizritēja draudzīgā gaisotnē, šahisti kursēja no viena galdiņa pie otra, čukstus komentējot savas partijas un citu kolēģu šaha pozīcijas. Šoreiz iztika bez lieliem skandāliem. Atsevišķiem dalībniekiem bija sūdzības tikai par cigarešu dūmiem, kuri nāca no netālu esošās pīpētavas. Mihailam Tālam to būtu grūti saprast. Citiem šahistiem traucēja, ka visi bandinieki nebija no viena šaha komplekta, tādējādi tie nebija vienāda garuma. Lielākais skandāls atgadījās turnīra beidzamajās dienās, kad D turnīrā pazuda viens šaha komplekts. Izrādījās, ka dalībnieki no paralēlā turnīrā to bija aizstiepuši uz šaha partiju analīzes istabu. Bet šaha svētkus tas nespēja laupīt.

Raksts publicēts lsm.lv

Turnīra oficiālā lapa:

https://rtuopen.com/

Karlsens uzvarējis Kasablankas šaha turnīru, kura formāts paredzēja izspēlēt savā starpā partijas, kuru sākuma pozīcija ir ņemta no kādām vēsturiskajām šaha partijām.

Olainē aizvadīts Olaines šaha pavasaris, pulcējot 130 šahistus un 3 tiesnešus. Alberta Cimiņa vadītā tiesnešu brigāde uzrauga, lai baltlauciņu laidnis pēkšņi nepārvēršas par melnlauciņu.